Vēsture

Baldones observatorijas nosaukumu maiņa saistībā ar tās attīstību vai  iekļaušanu Latvijas Universitātē
1958 – 1967, AL - Astrofizikas laboratorija
1967 – 1997, LZA RO – Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorija
1997 – līdz šim brīdim, LU AI BAO – Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Baldones Astrofizikas observatorija.

Astrofizikas observatorija Baldones Riekstukalnā – Baldones observatorija ar kodu 069 IAU (International Astronomical Union – Starptautiskā astronomijas savienība) observatoriju sarakstā –  valsts nozīmes zinātnes objekts un Latvijā vienīgā profesionālo optisko astronomisko novērojumu bāze – pašlaik ir pamatstruktūra Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā. Ar Observatorijas galveno astronomisko instrumentu – Šmita sistēmas teleskopu  – vienīgo Baltijā un starp lielākajiem pasaulē 40 gadu darbības laikā iegūts vairāk nekā 25000 astrouzņēmumu, kurus LUAI septiņgadu (2007-2013) plāna ietvaros ir paredzēts digitalizēt.

1946/07/01 –  Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (ZA) Fizikas un matemātikas institūtā izveidota Astronomijas sekcija (vēlāk – Astronomijas sektors Fizikas institūtā) sākotnēji no sešiem darbiniekiem; vadītāji – profesors Fricis Blumbahs (līdz 01/11/1948) un Jānis Ikaunieks.

1951 – Jānis Ikaunieks kā pirmais no ZA astronomiem Lomonosova Maskavas Valsts universitātes (MVU) Šternberga Valsts Astronomijas institūtā aizstāv disertāciju «Пространственное распределение и кинематика углеродных звёзд» („Oglekļa zvaigžņu telpiskais sadalījums un kinemātika”) zinātniskā grāda iegūšanai (vadītājs MVU prof. P.Parenago).

1957 – nākošās Observatorijas teritorijā – astronomu izmeklētajā vietā (valsts mežā) pie Baldones Riekstu kalna uzcelta pirmā laboratorijas ēka, kas pazīstama ar nosaukumu „Baltā māja”.

1958/01/01 – Astronomijas sektors atdalās no Fizikas institūta un uzsāk patstāvīgu darbību kā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorija (AL); direktors Jānis Ikaunieks.

1959 – AL radioastronomi aktīvi piedalās Starptautiskā Ģeofiziskā gada programmas īstenošanā, gūdami panākumus gan ar pašu konstruēto aparatūru, gan ar oriģinālām idejām par Saules novērojumu datu apstrādi.

1961 – pabeigts projekta uzdevums 2 km daudzantenu mainīgas bāzes radiointerferometram, kas gūst ievērību un atzinību PSRS radioastronomu vidū. 1962. gadā, saskaņojot Baltijas republiku astronomu plānus, tiek iecerēts, ka AL kļūs par šo republiku radioastronomijas centru. 1963. gadā nākošā radiointerferometra trasēs jau sākas pirmie būvdarbi.

1964 – Rīgā notiek PSRS ZA Radioastronomijas padomes izbraukuma sesija. Iepazīstoties ar AL darbu, kopā ar Latvijas PSR ZA Prezidiju tiek pieņemts lēmums par radioastronomijas tālāko attīstību Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā, kam, neraugoties uz AL izstrādātā radiointerferometra projekta augsto novērtējumu, būtiskākajā nav lemts realizēties.

1964 – no Vācijas DR (uzņēmums „Carl Zeiss Jena”) Riekstukalnā pienāk Šmita sistēmas teleskops (sfēriskā spoguļa diametrs – 120 cm, korekcijas plates diametrs – 80 cm, fokusa attālums – 240 cm), vislielākais šādas sistēmas teleskops Baltijā un  4./5. lielākais Eiropā. Instrumentu uzstāda 1966. gadā un jau pirmie novērojumi ar to parāda, ka tā optiskā sistēma ir ļoti kvalitatīva.

1964/65 – Starptautiskajā mierīgās Saules gadā Astrofizikas laboratorijai uzticēts pildīt Saules radionovērojumu primārās apstrādes centra pienākumus visā PSRS reģionā.

1967/12/01 – pēc PSRS ZA Prezidija lēmuma1967. gadā Astrofizikas laboratorija pārveidota par Latvijas PSR ZA (ar 15/03/1990 – Latvijas ZA) Radioastrofizikas observatoriju;

Direktori – Dr. Jānis Ikaunieks (līdz 27/04/1969; apglabāts Observatorijas teritorijā) un LZA koresp. loc. Dr.phys. Arturs Balklavs.

1972 – ar radioteleskopu RT-10 (paraboliskā spoguļa diametrs 10 m, izgatavots Vladimirā) sākas Saules radiostarojuma kvaziperiodisko fluktuāciju reģistrēšana (līdz 1993.gadam) un pētījumi decimetru viļņu diapazonā. 70. gadu sākumā uzstādīts arī radioteleskopa RT-1 (spoguļa diametrs 1 m) Saules radiostarojuma novērojumiem centimetru viļņos.

1996 – pēc IAU 177.Simpozija „The Carbon Star Phenomenon” (Antalya, Turkey) Latvijas astronomiem ir uzticēta Vispārējā Galaktikas ogekļa zvaigžņu kataloga CGCS pārraudzība un pilnveidošana, kas arī pašlaik ir viens no Baldones Riekstukalna astrofiziķu zinātniskās darbības uzdevumiem.

1997/07/01 – sakarā ar zinātnes reformu Latvijā ZA Radioastrofizikas observatorija iekļauta Latvijas Universitātē un kopā ar LU Astronomisko observatoriju, izveido patstāvīgu LU institūtu – Astronomijas institūtu (zin. inst. reģ. apl. Nr. 321006).

Direktori LZA koresp. loc. Dr.phys. Arturs Balklavs-Grīnhofs (no Astronomijas institute dibināšanas līdz 13/04/2005), LZA koresp. loc. Dr.phys. Māris Ābele (2005 – 2010), Dr.phys. Ilgmārs Eglītis (2010 - …).

2004/05 – par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem Jēnā (Vācija) no jauna aluminizēts Šmita teleskopa spogulis, kas līdz ar to atguvis sākotnējo kvalitāti, un ieviests jauns starojuma uztvērējs - lādiņsaites matrica (CCD).

2005 – Observatorijas teritoriju Baldones Riekstukalnā ierosināts sadalīt četros atsevišķos nekustamos īpašumos un tos privatizēt [Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (68.saraksts)], lai šai teritorijā izveidotu tūrisma, sporta un atpūtas kompleksu.

2010 – nodibināta trīs institūtu LU Astronomijas (LU AI), LU Atomfizikas un Spektroskopijas (LU ASI) un LU Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas (LU ĢĢI) institūtu asociācija “FOTONIKA-LV”

2011/2015 – LU AI kopā ar LU ASI un LU ĢĢI  291 ES institūtu konkurencē izcīna mega projektu FP7 REGPOT-CT-2011-285912-FOTONIKA (LU ASI, LU AI. LU ĢĢI), „Unlocking and Boosting Research Potential for Photonics in Latvia – Towards Effective Integration in the European Research area”. (2011 -2015) 3,752,997.00EUR, Vadītājs  Arnolds Ūbelis. Projekts nodrošina lielu pienesumu cilvēkresursu apmaiņas jomā ar ES institūtiem un dod ievērojumu pienesumu institūta nodrošinājumā ar modernu aparatūru.