Instrumenti

Baldones teleskops pieder pie Šmita sistēmas spoguļteleskopiem (attēls - teleskopa shēma), kam raksturīgs liels redzeslauks. Atšķirībā no vairuma spoguļteleskopu, kuru galvenajam  spogulim ir paraboloida formas atstarojošā virsma, Šmita teleskopu spogulis ir sfērisks.  Parabolisks spogulis dod labu attēlu tikai uz paraboloida galvenās ass vai nelielā leņķī no tās.

[Sfēriska spoguļa veidotais attēls ir izplūdis sfēriskās jeb zonālās aberācijas dēļ. Taču  visas asis, kas iet caur sfēras centru ir vienvērtīgas. Šo īpašību izmantoja Bernhards Šmits, novieto[dams]ja spoguļa virsmas liekuma centrā kā ieejas atveri plakanparalēlu stikla plati (korekcijas plati jeb Šmita plati), kuras virsma nedaudz deformēta tādā veidā, ka kompensē sfērisko aberāciju. Zvaigžņotās debess attēls veidojas uz sfēriskas virsmas, kuras rādiuss vienlīdzīgs spoguļa liekuma rādiusam. Lai redzeslaukā uz fokālās virsmas nonāktu visa gaisma, kas iziet caur korekcijas plati, spoguļa diametram jābūt attiecīgi lielākam par korekcijas plates diametru.]

 Baldones Šmita teleskopam spoguļa diametrs ir 120 cm, bet korekcijas plates diametrs 80 cm, redzes lauka diametrs gandrīz pieci grādi – leņķis, ko ietver 10 cits pie cita salikti Mēness diski. Lai nofotografētu visu debesi, vajadzīgi vairāk nekā 1500 uzņēmumi. Mūsu teleskops ieejas atvēruma resp. korekcijas plates diametra ziņā ir starp 12 pasaules lielākiem Šmita teleskopiem  Kad 1966. gadā Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorijas darbinieki šo teleskopu sāka izmantot pētījumiem, tas bija 6. vietā pasaulē. 2005./2006.gadā tika Vācijā pāraluminizēts teleskopa galvenais spogulis un 2006.gadā uzstādīta SBIG firmas lādiņsaites matrica ar redzeslauku 12' x 20'. 2017.gadā tika pilnveidota teleskopa optiskā sistēma. Teleskopa fokālajā plaknē, tagad strādā divas 16,8 megapikseļu lādiņsaitas matricas ESX-16803 ( 4090x4090 pikseļi ar izmēru 9x9 mikroni), kuras katra parklāj vienu kvadrātgrādu debess.  

Pirmais lielais Šmita teleskops uzstādīts Palomara kalnā par palīgu toreiz pasaulē lielākajam 5 metru paraboliskajam teleskopam. [Ar Šmita teleskopu var ātri pārskatīt lielus samērā lielus debess apgabalus, lai atrastu interesantus objektus detalizētai pētīšanai ar lielākajiem pasaules teleskopiem.] Daudz vēlāk (1972. un 1973. g.) dienvidu puslodē uzstādītie lielie Šmita teleskopi Čīlē un Austrālijā, kuri līdzīgā kārtā pavada attiecīgi Eiropas Dienvidobservatorijas  3,6 metru un Anglijas-Austrālijas 3,9 metru teleskopus. Minēto triju teleskopu svarīgākais “mūža darbs” ir fotogrāfiskie debess apskati zilajā un sarkanajā spektra daļā, kurus izmanto pētnieki visā pasaulē. Tādi apskati izdarīti divreiz ar dažu desmitu gadu laika intervālu, kas ļauj konstatēt un izmērīt mums tuvāko zvaigžņu leņķisko kustību. [Arī Baldones Šmita teleskops bija plānots kā pārinieks optikas diapazonā Baldones radioviļņu interferometram ar galveno antēnu 30m diametrā. Taču pēdējo neuzstādīja observatorijas dibinātaja Jāņa Ikaunieka pāragrās  nāves dēļ.]

Baldones Šmita teleskops ar tiešiem uzņēmumiem var nodrošināt gan zvaigžņu koordinātu mērījumus, gan, izvēloties attiecīgus gaismas filtrus, zvaigžņu un laukumveida objektu (komētu, miglāju, galaktiku) spožuma mērījumus dažādos viļņu garuma diapazonos. Ar spektru uzņēmumiem, kurus iegūst, ja korekcijas plates priekšā ir uzmontēta 80 cm diametra četrgrādu prizma, var klasificēt zvaigžņu spektrus un novērtēt dažus zvaigžņu atmosfēru parametrus.

Šmita teleskopa augsti informatīvo astronomisko uzņēmumu arhīvā pašlaik ir ap 25 000 uzņēmumu, kuru digitalizācija nesīs daudz jaunu interesantu atklājumu, jo Baldonē veiktie novērojumi tika plānoti atšķirīgi. Teleskops gandrīz 40 gadu periodā regulāri vēroja izvēlētus debess apgabalus. Līdz ar to pēc astronomisko uzņēmumu digitalizācijas pasaules astronomiem būs iespējams analizēt izmaņas šajos apgabalos 40 gadu laika intervalā. Zīmējumā var redzēt iegūto teleskopa attēlu izvietojumu, kurš attēlots Galaktiskajās koordinātēs.